Lasītāji Čarlzu Finneju visbiežāk pazīst kā darbu “Lekcijas par kristīgo atmodu” autoru, kurā viņš skaidri atklāj kristīgās atmodas nepieciešamību un aicina uz pilnīgu nodošanos tai. Šajā grāmatā Finnejs bez izskaistinājuma un liekulības atklāj savu personīgo līdzdalību atmodas darbā, daloties pieredzē, kas veidojusies kalpošanas gaitā.
Tulkotāja priekšvārds: "Es vēlētos, lai ikviens šo grāmatu lasītu dziļu nopietnību un pārdomājot, sevišķi, kur tiek runāts par taricīgā cilvēka svētdzīvi, lūgšanu, attieksmi pret neatzītiem, nenokārtotiem nopietniem dzīves grēkiem. Katrs ticīgais, kuram Mūžība ir realitāte, lai apzinās, ka reiz būs jāatbild par visu - nevis cilvēkiem, bet Visuvarenajam, Mūžīgajam un Svētajam. Vai nav jānodreb, domājot par mirkli, kad stāsimies kā atbildētāji Dieva Soģa krēsla priekšā.
Finneja grāmata mums palīdz ieskatīties sevī, ja vien mēs to vēlamies. Tā mums palīdz atrast izeju no sava sarežģītā garīgās neziņas stāvokļa, ja mēs savu ticības dzīvi tveram nopietni. Arī mēs šodien atrodamies līdzīgos apstākļos kā viņi. Garīgais seklums, domu pagrimums, miegainība un pašapmierinātība, paviršība ticības dzīvē un novirzīšanās no Dieva ceļiem pieņemas spēkā no dienas dienā. Pat tie, kas reiz mantojuši pestīšanu, ir apsīkuši un apmierinās ar tās visai blāvu apziņu, bet ar to vien ir par daudz maz.
Protams, sadzīves, darba un baznīcas apstākļi vairāk nekā 200 gadu laikā ir radikāli izmainījušies, tomēr garīgās dzīves nepieciešamības gandrīz nemitīgi atkārtojas." Rīgā, 1975. gadā, G.J.
Apraksts:
Lasītāji Čarlzu Finneju visbiežāk pazīst kā darbu “Lekcijas par kristīgo atmodu” autoru, kurā viņš skaidri atklāj kristīgās atmodas nepieciešamību un aicina uz pilnīgu nodošanos tai. Šajā grāmatā Finnejs bez izskaistinājuma un liekulības atklāj savu personīgo līdzdalību atmodas darbā, daloties pieredzē, kas veidojusies kalpošanas gaitā.
Tulkotāja priekšvārds: "Es vēlētos, lai ikviens šo grāmatu lasītu dziļu nopietnību un pārdomājot, sevišķi, kur tiek runāts par taricīgā cilvēka svētdzīvi, lūgšanu, attieksmi pret neatzītiem, nenokārtotiem nopietniem dzīves grēkiem. Katrs ticīgais, kuram Mūžība ir realitāte, lai apzinās, ka reiz būs jāatbild par visu - nevis cilvēkiem, bet Visuvarenajam, Mūžīgajam un Svētajam. Vai nav jānodreb, domājot par mirkli, kad stāsimies kā atbildētāji Dieva Soģa krēsla priekšā.
Finneja grāmata mums palīdz ieskatīties sevī, ja vien mēs to vēlamies. Tā mums palīdz atrast izeju no sava sarežģītā garīgās neziņas stāvokļa, ja mēs savu ticības dzīvi tveram nopietni. Arī mēs šodien atrodamies līdzīgos apstākļos kā viņi. Garīgais seklums, domu pagrimums, miegainība un pašapmierinātība, paviršība ticības dzīvē un novirzīšanās no Dieva ceļiem pieņemas spēkā no dienas dienā. Pat tie, kas reiz mantojuši pestīšanu, ir apsīkuši un apmierinās ar tās visai blāvu apziņu, bet ar to vien ir par daudz maz.
Protams, sadzīves, darba un baznīcas apstākļi vairāk nekā 200 gadu laikā ir radikāli izmainījušies, tomēr garīgās dzīves nepieciešamības gandrīz nemitīgi atkārtojas." Rīgā, 1975. gadā, G.J.